berni-brivlaiks-vasara-drosiba

Vai skolēns ir gatavs vasarai?

Tuvojoties skolas gada nobeigumam, vecāki kļūst nedaudz satraukti, jo priekšā vasaras mēneši, kas no viņiem prasīs ļoti labas organizatoriskās spējas. Vajadzēs nodrošināt bērniem pieskatīšanu, jēgpilnas nodarbes, kādus jaunus iespaidus, atpūtu, veselīgas maltītes, fiziskās aktivitātes un daudzas citas lietas, kas pārējā laikā vairāk vai mazāk ir skolas uzdevums.

 

Vasarā lielākoties vecākiem arī ir jāstrāda, varbūt paveicas, ka vienu mēnesi ir atvaļinājums, bet ne visiem uzsmaida tāda laime. Tas nozīmē, ka būs nopietni jāpiepūlas.

 

Lielāki bērni noteikti jau varēs izbaudīt to, kā ir palikt mājās vieniem, kā pašiem par sevi parūpēties. Tas nav nekas traks. Ja vien vecāki uzticas bērnam. Arī ir iedevuši visas vajadzīgās prasmes, kā tika galā dažādās situācijas, parūpēties par sevi.

Pilsēta vai lauki?

Viens svarīga dilemma, kas bieži vien ir skolnieku vecākiem, attiecas uz to, kur bērnam pavadīt vasaru. Pilsēta vai lauki? It kā gribas, lai laukos ir svaigā gaisā, brīvībā, vairāk izjūt dabu, bet ne vienmēr  tas ir tas, ko bērns vēlas. Lauku vide arī diktē pavisam citus uzvedības rāmjus, arī aktuāli savādāki drošības aspekti. Tāpat arī jābūt pārliecībai, ka cilvēki, kas uzņem bērnu, arī ar pietiekamu atbildību par viņu parūpēsies. Protams, ka daudz kas atkarīgs no bērna vecuma. Nevar salīdzināt sākumskolēna un pamatskolēna patstāvības līmeni.

 

Pilsēta var šķist bērnam vasarā garlaicīga un nepiemērota, tomēr ne vienmēr tā arī ir. Ir vērts pameklēt plašāku informāciju par to, kādas skolēniem ir aktivitāšu iespējas tieši vasarā. Daudzas pašvaldības par to īpaši padomā, piedāvājot gan dažādas dienas nometnes, gan nometnes nedēļai vai pat ilgāk.

 

Svarīgākais būtu samērot vecāku grafiku ar to, ko vēlas bērns. Un tad pieņemt labāko lēmumu, respektējot arī bērna viedokli.

Vai satiksmes un drošības noteikumi ir atgādināti?

Tā ka vasarā bērni daudz biežāk var sastapties ar bīstamām situācijām, var nākties pašiem pieņemt lēmumus, ka labāk un drošāk rīkties, tad noteikti ir bēniem jāatgādina viss, kas attiecas uz satiksmes drošību. Tie noteikumi, kas aktuāli gājējiem, velosiopēdistiem, jo gandrīz katrs jaunais cilvēks taču labprāt vasarā izmanto dažādus braucamrīkus. Ne tikai velosipēdu, bet arī dēļus, skrituļslidas, rollerus. Satiksme vasarās ir intensīvāka, arī cilvēki mēdz būt nevērīgāki, tāpēc bērniem pašiem jābūt ar acīm un ausīm vaļā. Tas attecas gan uz pilsētu, gan laukiem, jo visur ir gana blīva automašīnu kustība.

 

Par drošību jādomā ne tikai uz ceļa. Jāatceras arī ievērot piesardzību atpūtas un aktivitāšu laikā.

 

Sporta spēles, peldēšana, batuts un citas aktivitātes, ko skolēni vasarā izvēlas. Jābūt piesardzīgiem un jāaizmirst par pārgalvīgu rīcību nepiemērotā situācijā un bez pieaugušo klātbūtnes. Sekas var būt nepatīkamas vai pat letālas.

 

Par to liecina noslogojums, ko vasarā piedzīvo traumatoloģija. To arī apstiprinās ikviens traumatologs. Pēc tam, kad notikusi nelaime vai negadījums, traumatologs konstatē bojājumus un nozīmē ārstēšanu. Bieži vien tas beidzas ar ieģipsētām ekstremitātēm, kas nemaz tik ātri nedzīst. Traumatologs vasarā piedzīvo savu karstāko darba laiku, it īpaši attiecībā uz bērniem. Traumatologs redz sekas cilvēku pārgalvībai un neapdomībai, kā arī nepietiekamai bērnu pieskatīšanai. Kā traumatologs apgalvo, tad tā ir laimes spēle, kā viss beigsies, kādi būs bojājumi organismā, cik ilgi nāksies ārstēties. Var paiet visa vasara, kamēr atkal tiek uz kājām. Vai tas ir tā vērts?