urīna nesatūrešana

Lai ikdienu var dzīvot normāli

Kad sarunās tiek pieminēta tāda delikāta kaite kā urīna nesaturēšana, tad vairums cilvēku to saista ar bērniem un bērnību. Tas ir tiesa, jo līdz apmēram 5 gadu vecumam ar šādām problēmām – urīna nesaturēšanu naktī jeb enurēzi vai pat urīna nesaturēšanu dienā sirgst vairāk nekā piektā daļa bērnu. Tas patiesībā pat šķiet neticami, jo liekas – tā nav, bet tas tikai tāpēc, ka cilvēki vairās par to runāt, un cenšas ar situāciju ne tikai kaut kā sadzīvot, bet meklēt arī risinājumus. Un izrādās, ka viena tāda universāla risinājuma nav, jo cilvēka ķermenis joprojām ir īsta bioloģiska mīkla, un kas vienam var būt par cēloni, otram – nekad mūžā.

Ar to sadzīvo arī pieaugušie

Taču urīna nesaturēšana nav tikai bērnības problēma. Daudziem tā, protams, pāriet, bet kādai daļai – ne, un nākas ar šo situāciju kaut kā sadzīvot teju visu mūžu. Mūsdienām tam vairs nav arī dikti lielu problēmu, jo šādām neparedzētām situācijām var nēsāt dažādus pamperus, biksīšu ieliktnīšus vai paketes. Par tām var daudz uzzināt tena.lv, taču vienlaikus nevajag apstāties un tāpat turpināt meklēt risinājumus, kas varētu palīdzēt uzlabot ikdienas situāciju.

Sociālajos tīklos kā facebook.com un draugiem.lv var atrast domu biedru grupas, kur par šo jautājumu var diskutēt un rakstīt, citi vecāki vai līdzcilvēki var padalīties savos viedokļos, kā risināja situāciju, jo vieglāk atbildi atrast ir komandā, nevis vienam pašam cīnoties.

Vislielākās problēmas rada sabiedrība

Pati par sevi šī problēma nav briesmīga, jo cilvēkam nenodara nekādu veselībai kaitējumu, vienīgais, kas situāciju pasliktina, ir sabiedrības noraidošā un nesaprotošā attieksme. Kaut arī kopumā sabiedrība ir attīstījusies, un tolerance ir pieaugusi, vienlaikus cilvēkiem ir joprojām grūti pieņemt citādākos, īpaši, ja tas ir jau kopš bērnības.

Atminos, skola laikā mūsu klasē mācījās kāda meitene, kura allaž tā īpatnēji smaržoja, līdz ar to visi izvairījās ar viņu komunicēt un apsaukāja. Tagad saprotu, cik tas ir bijis nežēlīgi no klasesbiedru puses, taču pagātni atgriezt vairs nevar. Tāpēc tagad, kad dzīvē sanāk sastapt cilvēkus, kuriem ir kāda neikdienišķa kaite, kaut vai tā pati urīna nesaturēšana, es pret viņiem izturos kā pret jebkuru citu normālu cilvēku. Kā nekā – mēs tiešām visi esam cilvēki un mazums, kādi paši būsim pēc 20 gadiem…