veselība

Labāk šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas

Paradoksāli, ka tik saprātīgām būtnēm kā cilvēki var piemist pat zināms fatālisms, proti, esam pasīvi, paļaujamies uz sev vien zināmiem augstākiem spēkiem un rīkojamies vien tad, kad dzīve mūs iedzen stūrī un piespiež meklēt risinājumus. Visbiežāk šādi grēkojam pret savu veselību. Ejam līdz pat pēdējam, sāpes paribē, kājās, rokās vai galvā cenšamies izturēt un līdz zināmam brīdim pat ignorēt, ticot, ka tas drīz vien pāries. Un pat aizrādot citiem, ka nedrīkst pret savu veselību izturēties tik pavirši, pēc brīža grēkojam jau paši… Kāpēc tā darām?

Mūsdienu tehnoloģiju atbalsts

Interesantākais ir tas, ka mums ir izgudrotas tik daudz tehnoloģiju, lai atvieglotu savu veselības problēmu diagnostiku un ārstēšanu. Tiek nepārtraukti attīstītas jaunas ārstniecības metodes, izgudrotas jaunas zāles un aparatūra, un tik un tā mēs turpinām pie pašām vieglākajām slimībām krist kā mušas pēc indes mākoņa saelpošanās.

Piemēram, ultrasonogrāfija ir pieejama teju ikvienā sevi cienošā medicīnas iestādē, un ar ultrasonogrāfiju var nudien atklāt veselu lērumu slimību. Taču mēs izvēlamies to nedarīt.

Sistēmas trūkumi

sistemas trukumiVisticamāk, ja sāksim meklēt vainīgos, tad atradīsim problēmas sistēmā. Nupat twitter.com redzēju ierakstu – frāzi no kādas konferences, kur tika teikts, ka pie visām problēmām 94 % gadījumu vaina ir sistēmā, un tikai 6 % gadījumu kļūdas pieļauj cilvēks.

Mūsu veselības sistēma nav perfekta, tā arī, protams, nav slikta, taču pat zinot tās defektus, mēs nemēģinām kaut ko uzlabot. Un ja mēģinām, tad tas iznāk kūtri vai neveiksmīgi. Jā, darītāji kļūdās, taču ja bieži ieklausītos viedokļos, ko pauž profesionāļi, nevis spītīgi turpinātu iet uz ierēdņu izdomāto variantu, tad mums jau ļoti daudz problēmu būtu atrisinātas. Gan atrasts veids, kā mazināt cilvēku rindas uz dažādiem izmeklējumiem, gan atrasts optimālais medicīnas iestāžu tīkls, gan risināti citi jūtīgie jautājumi, kas regulāri tracina sabiedrību. Bet līdz tam, kamēr vien sistēma mēģinās sevi atražot, mēs lasīsim ziņas par to, ka mums ir nebeidzamas šausmas, jo no šausmīgām beigām mēs baidāmies…