spirale

Klusuma spirāle

Jautājumā par masu mediju efektiem pastāv atbilstoša ideja, kas tiek dēvēta par klusuma spirāli. Tā vadās no tā, ka cilvēki vēlas izvairīties no sociālās izolācijas. Situācijas, kur mēs paši esam nedroši par mūsu personīgā viedokļa privilēģiju, priekšroku, bieži pieskaņojam savus uzskatus un darbību tam, kāda ir pastāvošā noskaņa sabiedrībā.

Jau amerikāņu viedokļu pētījumi 1940. gadā runāja par tā saucamo lentes vagona efektu, kas nozīmēja, ka cilvēki tiecās sekot uzvarētājam. Tas, kas atšķir pieņēmumu par klusuma spirāli no agrākajām hipotēzēm, ir tas, ka tā uzsver sabiedrības viedokļu un uzskatu klimata nozīmi, izšķiroši kļūst, no kā cilvēki veido savu koptēlu , kas ir dominējošais uzskats noteiktajā laika posmā.

Klusuma spirāles teorija

Socioloģijas un psiholoģijas komunikācijas modeļi ir vairāki, un viens no tiem ir Klusuma spirāles teorija, angļu valodā dēvētā The Spiral of Silence, kuras radīšana ir saistīta ar vācu zinātnieces Elizabetes Noelles-Neimanes (Elisabeth Noell-Neumann) vārdu. Šī teorija, kas tika radīta 1974. gadā, ir viena no visvairāk pētītājām komunikāciju teorijām, izmantojot dažādas metodes.

Klusuma spirāle ir pieeja, kas apgalvo, ka masu medijs ir ietekmīgs spēks ne tikai sabiedriskās domas veidošanā, bet arī dažādu viedokļu izpausmju samazināšanā sabiedrībā.

Klusuma spirāle ir mediju un sabiedriskās domas teorija par sabiedriskās domas izteikšanas procesu, kuras pamatā var būt kumulatīvie efekti, kā arī dienas kārtības veidošanas teorija, tā ir fokusēta uz makro līmenī. Klusuma spirāles teorijai ir divi centrālie elementi, kas veicina vai neveicina politisko uzskatu publisku izteikšanu: masu medijs un indivīda bailes no izolācijas.

Klusuma spirāles teorijas jēga balstās uz to, kā masu komunikācijas līdzekļi spēj manipulēt sabiedrisko viedokli.

Teorijas darbība

Teorijas darbība ir attiecināma uz vairākām jomām, no kurām viena ir jau iepriekš minētā masu komunikācija un plašas saziņas līdzekļi, kā nākošo jāmin individuālo un interpersonālo komunikāciju, un visbeidzot, sabiedrisko domu. Cilvēki novērtē, kā viņu viedoklis sader ar apkārtējās vides vairākuma viedokli, bet par vienu no nozīmīgākajiem avotiem, no kuriem indivīds var iegūt priekšstatu par vairākuma viedokli, kalpo plašas saziņas līdzekļi.

Iemesli, kāpēc mēs izvairāmies piedalīties dažās diskusijās, bet pilnībā iesaistāmies citās, ir meklējami mūsu pieņēmumos par apkārtējo cilvēku un mediju uzskatiem par dotajiem jautājumiem.

Mediji bieži kalpo kā sabiedrībā valdošo uzskatu paudēji un sabiedrībai tie ir primārais informācijas avots par sociālajām normām, modi, paradumiem utt. No vienas puses, mediji ir vairākuma viedokļa atspoguļotāji, no otras puses, tie veido sabiedrības viedokli un dienaskārtību. Klusuma spirāles princips noved pie tā, ka sabiedriskajā domā dominē viens viedoklis, kamēr citi, mazākuma pārstāvētie, pazūd no publiskās pieejamības.

Mediju varā ir arī mainīt kāda viedokļa pozīciju, padarīt to no mazākuma viedokļa par dominējošo, kā tas, piemēram, Zviedrijā pēdējās desmitgadēs aktīvi notiek ar noliedzošu attieksmi pret smēķēšanu un alkohola lietošanu. Šī teorija konstatē, ka mediji var apslāpēt sabiedrības viedokļa izpausmes, ja tas atšķiras no medijos paustā viedokļa, radot “klusuma spirāli”, kas aizvien pieaug līdz mediju radītais realitātes atspoguļojums patiešām kļūst par realitāti.

Teorija mūsdienu griezumā

Lai arī mūsdienu sabiedrība kļūst arvien atvērtāka pret dažādiem viedokļiem, idejām un nostādnēm, taču, manuprāt, klusuma spirāles teorija būs aktuāla vienmēr. Klusuma spirāle kā parādība kopumā ir vērtējama negatīvi, jo tās dēļ indivīdi ierobežo paši sevi un savas iespējas izteikties un rīkoties, kā rezultātā līdz sabiedrības apziņai nenonāk daudzas iespējami vērtīgas idejas, kuras varētu nest labumu kādam, visiem vai vienkārši nodrošināt izvēles iespējas un viedokļu dažādību.

Kā jau iepriekš minēts, liela loma klusuma spirāles veidošanā ir plašas saziņas līdzekļiem. Jaunais medijs, kas mainījis un turpina mainīt masu komunikāciju – internets palēnām samazina klusuma spirāles darbību. Līdz ar interneta ienākšanu ir mainījušās attiecības starp informācijas devējiem un saņēmējiem. Strauji palielinājies to cilvēku skaits, kas sniedz un kontrolē informāciju, daļēji šī robeža ir nojaukta. Internetā daudz vairāk kā tradicionālajos medijos ir iespēja izteikties mazākuma viedokļa pārstāvjiem. Tiek apspriesta jebkura tēma – lāzerepilācija (http://eraesthetic.lv/pakalpojumi/lazerepilacija-ar-aleksandrita-lazeri-candela-gentlelase-pro) , medicīna, sekss, mājdzivnieki, viss…