bērns aug

Bērns aug

Ja atskatīsieties uz to, kāds jūsu mazulis ir bijis līdz šai dienai, sapratīsiet – bērns aug kā sēne pēc lietus. Tikko jūs sagaidījāt nākam pasaulē mazu kunkulīti, kas bija pilnīgi no jums atkarīgs, bet tagad mazais jau pats staigā, iespējams jau izsaka kādu vārdiņu, spēlējas un par visu interesējas.

10 -12 mēnešu vecumā bērns parasti sper savu pirmo soli un izsaka pirmo vārdiņu. Arī tad, ja tas vēl tomēr nenotiek, neraizējieties, jo katrs mazais ir savādāks, individuāls. Katrā ziņā šai laikā notiks bērna augšanas un mainīšanās progress. Deviņu mēnešu vecumā bērns droši sēdēs un pārvietosies rāpojot, veļoties un lienot uz vēdera vai šļūcot uz dibena.

Kad bērns būs apguvis stāvēšanu, pienāks brīdis, kad viņš mēģinās staigāt turoties pie dažādām lietām, piemēram, gultas, sētiņas, dīvāna vai pret savu mammu. Šādu iešanu no viena atbalsta pie nākošā mēdz saukt par kreisēšanu.

Bērna rokas kļūst arvien veiklākas, viņš sāk precīzi norādīt uz dažādām lietām un tver priekšmetus ar rādītājpirkstu un īkšķi, nevis ar visu plaukstu. Varat attīstīt šo iemaņu piedāvājot bērnam jaunus ēdiena gabaliņus, kas ir mazi – rozīnes, odziņas.

Esiet tuvumā visu laiku lai palīdzētu, ja bērns aizrijas ar smalko ēdienu!

Vienmēr atcerieties – ja bērns spēj satvert rozīni, viņš spēs satvert arī podziņu, adatu, mazu bateriju un citus sīkus, bīstamus priekšmetus. Esiet vērīgi un piesardzīgi.

Kaut gan deviņu mēnešu vecumā bērnam vēl ir grūti apzināti izlaist priekšmetus no rokām, 10 vai 11 mēnešu vecumā vajadzētu rasties arī šai prasmei.

Bērnam augot rodas vajadzība arī pēc citādākām autiņbiksītēm. Atšķiras autiņbiksītes zēniem un meitenēm. Iespējams iegādāties arī autiņbiksītes, kas uzvelkamas kā biksītes – tā ir lieliska alternatīva tieši laikā, kad mazais sāk kļūt kustīgāks, šādas autiņbiksītes ir vieglāk uzvelkamas.

Autiņbiksīšu izvēle mūsdienās ir ļoti liela. Dažādi pamperi, pat pamperi pieaugušajiem – viss ir iegādājams lielveikalos un aptiekās.

Bērns ar katru nedēļu saprot arvien vairāk. Viņš var sākt pagriezties un skatīties uz jums tad, kad viņu pasaucat un uzrunājat vārdā. Viņš var izpildīt vienkāršus jūsu lūgumus – piemēram, iedot kādu mantiņu. Priecājieties par katru sava bērna panākumu un izvairieties no negatīvām emocijām komunikācijā ar savu mazulīti. Ja bērns kaut ko nesaprot, nedrīkst būt nekādas negatīvas reakcijas no jūsu puses – bērns vēl tikai mācās, arī mēs, pieaugušie, kādreiz bijām bērni.